Plīts un krāsns mūrēšanas veidi

Daudzi no tiem, kas ir iegādājušies lauku māju, mantojumā iegūst arī lauku krāsni, kas bieži vien aizņem līdz pat pusei no mājokļa platības. Lielākā konstrukcijas daļa ir paredzēta maizes cepšanai, līdz ar to visbiežāk netiek izmantota vispār. Šajā rakstā sniegsim vairākus piemērus, kā no vecās krāsns var izveidot plīti ar siltuma vairogu, kā arī atsevišķi plīti, siltuma vairogu un kamīnu.

Vārāmā plīts ar siltuma vairogu

Pārbūvētajās lauku mājās visizplatītākā ir vārāmā plīts, kā arī tai pieslēgtais siltuma vairogs, cepeškrāsns un ūdens sildīšanas tvertne.

Šāda veida plītī kurtuve ir vērsta pret istabas centru, metāla durtiņu vietā ierīkotas durtiņas ar stiklu. Šāds risinājums ļauj atteikties no kamīna, tādējādi ietaupot malku.

Šāda plīts ir aprīkota ar ūdens sildīšanas tvertni ar ūdens iesmelšanu no augšpuses. Speciālisti uzskata, ka šāds risinājums ir neērts, labāk būtu izvēlēties tvertni ar krānu.

Plīts ar siltuma vairogu un kamīnu

Vārāmā plīts ar kamīnu. Īpašnieki atzīst, ka tā aizņem daudz vietas, taču viņiem ļoti gribējās, lai vienistabas mājā būtu kamīns, tādēļ šāds risinājums atzīts par piemērotāko.

Karstais gaiss un dūmi no plīts vienmēr iziet cauri siltuma vairogam. Tas ir salikts no māla apdares ķieģeļiem, kas lieliski iztur augstas temperatūras, ir dekoratīvs un lieliski saglabā siltumu. Dūmvads ir aprīkots ar aizbīdni, kas regulē plūsmu. Karstā gaisa izplatīšanai telpā, kas ļoti intensīvi nāk no plīts, traucē kamīna aizmugurējā siena, tādēļ ziemā zem griestiem papildus tiek piestiprināts ventilators.

Šāda niša vārāmajai plītij nodrošina papildus priekšrocības- šeit ļoti ērti žāvēt drēbes un kaltēt sēnes. Apģērbu žāvēšanai tiek piestiprināti vairāki metāla stieņi, sēņu kaltēšanai šie stieņi tiek pārklāti ar koka dēli, kura izmērs atbilst nišai, iekšpusē uz stieņiem tiek sakarinātas sēnes, bet niša tiek pārklāta ar vēl vienu dēli ar no apakšas piestiprinātu metāla plāksni. Sēnes šādā veidā izkalst 12-20 stundu laikā.

Klasiskais kamīns: karstais gaiss caur lielo atveri virs siltuma vairoga nonāk tieši dūmvadā. Kamīnam drīzāk ir dekoratīvās funkcijas, jo daudz siltuma tas nedod. Daudz efektīvāk ir izmantot kapsulas metodi: priekšpusē kamīns tiek veidots par dažiem ķieģeļiem zemāks, un aprīkots ar gaisa ieplūšanas un izvades kanāliem, kas veicina efektīvāku enerģijas izlietojumu.

Kamīna kurtuve, kura vietā varētu tikt ierīkota kapsula, ir izklāta ar šamota ķieģeli. No ārpuses kamīns ir izrotāts ar apdares māla ķieģeli. Kamīna karnīze un augšdaļa ir ieklātas no 1 cm biezajām māla plāksnēm. To sānu daļas ir apsegtas ar speciālu karstumizturīgu plastikāta lenti.

Krāsns priekšā nepieciešams ierīkot ugunsdrošu grīdu. Plīts kurtuves priekšpusē ir piestiprināta vara loksne, kas lieliski saskan ar koka grīdu. Grīda pie kamīna izklāta ar flīzēm.

Krāsns vai kamīna iekurināšanai vislabāk izmantot skalu. Flīžu vai koka grīda necietīs, ja skaldīsiet malku uz nelielā kluča, kas uzņems pamata triecienu. Vēl labāk sagatavot sveķaino koksni - ar sveķiem piesūcinātas priedes skaidas.

Malkas pārnešanai ērti ir pītie grozi. Šādus grozus var iegādāties gadatirgos. Nav vērts pirkt lētos grozus tirdzniecības centros - pieredze, liecina, ka tie drīzāk kalpo skaistumam, jo rokturis parasti ir ļoti nedroši piestiprināts.

Instrumenti plīts ierīkošanai:

• Līmenis
• Garuma mērīšanas instrumenti - mērlente, saliekamais metrs
• Mūrēšanas ķelle
• Gumijas āmurs
• Disku zāģis, leņķa slīpēšanas mašīna
• Cērte
• Plastmasas tara javai (spainis)

Instrumenti: 1. Līmenis; 2. Garuma mērinstrumenti - mērlente, saliekamais metrs; 3. Ķelle; 4. Gumijas āmurs; 5. Diska zāģis, leņķa slīpēšanas mašīna; 6. Āmurs - cērte; 7.Plastmasas tara javai (spainis);

Kā arī:

• Manuālais maisītājs (mazapgriezienu, ar uzgali)
• Kā arī: lata, leņķis, rakstāmpiederumi, mūrnieka aukla, izšuvotājs, špaktelis, birste, slauķis, ķerra
• Konstruktīvais elements - ķieģelis (māla pilnais ķieģelis)
• Mūrēšanas maisījums. Parasti javai izmanto mālus, granti, šamotu, kalnu smiltis, ūdeni
• Siltumizolācijas materiāli - vermikulīta plāksnes, minerālvate
• Hidroizolācijas materiāli - ruberoīd
• Apdares materiāli - krāsns podiņi, apmetums, špaktelis
• Podiņu stiprinājuma elementi - metāla stieņi, mīkstā stieple, tērauda skavas

Tradicionāli krāsns ieklāšanai izmanto māla javu. Māls labi akumulē siltumu. Izplatītākais variants - iegādāties sausus fasētos mālus pulverī vai šamota mālus augstas temperatūras zonām. Labākā java veidojas, ja tiek sajaukti māli un smalkā grants (vai smiltis ar smalkās grants piejaukumu) attiecībā no 1:1 līdz 1:4, atkarībā no mālu taukainuma. Pirms sajaukšanas māli vienu diennakti tiek izmērcēti. Tad tie tiek atjaukti ar ūdeni līdz krējuma konsistencei, labi samaisīti un izmīcīti. Šajā māla masā nedrīkstētu būt piciņas, tādēļ masa tiek izlaista cauri sietam. Māla masā caur sietu tiek iesēta grants. Java tiek rūpīgi samaisīta. Ja virspusē krājas ūdens, tad caur sietu tiek piebērta vēl vairāk grants, java tiek papildus sakulta un samaisīta. Rūpīgi sagatavotajā javā nedrīkst būt piciņas, tā nelīp pie ķelles un viegli izspiedās no šuves, ja piespiež ķieģeli. Šamots der javas izgatavošanai ugunsizturīgā ķieģeļa mūrēšanai.

Mūsdienu rūpniecība piedāvā dažādus gatavos fasētos maisījumus krāsns ierīkošanai, kas ir jāatšķaida ar ūdeni, ievērojot ražotāja norādītās proporcijas. Tas būtiski atvieglos gan pieredzējuši meistaru, gan iesācēju darbu, ļaus izvairīties no kļūdām un sliktas javas kvalitātes, ja tā tiek gatavota paša rokām.

Plīts ķieģeļi

Ķieģelis atkarībā no ugunsizturības pakāpes (ķieģeļa spējas pretoties ilgstošai augstu temperatūru iedarbībai) tiek iedalīts trīs kategorijās:

Ugunsizturīgs - iztur temperatūras no 1580 līdz 2000 grādiem un augstāk (šamota ķieģelis) ;

Grūtkūstošs ķieģelis - iztur temperatūru no 1350 līdz 1580 grādiem (māla pilnais ķieģelis)

Vieglkūstošs ķieģelis - iztur temperatūru līdz 1350 grādiem (dekoratīvais ķieģelis) .

Plīts ierīkošanai (kā arī krāsnīm, siltuma vairogiem un kamīniem) izmanto tikai 2 ķieģeļu veidus - parasto māla pilno (sarkano) un šamota (gaišu, dzeltenīgu, gaiši brūnu). Ķieģeļu standarta izmēri - garums 25 cm, platums - 12 m, augstums - 6,5 cm.

Šamota ķieģeli izgatavo no ugunsizturīgajiem māliem jeb šamota. Šis ķieģelis atšķirībā no parastā māla ķieģeļa, spēj izturēt daudz augstākas temperatūras, tādēļ visbiežāk tiek izmantots kurtuves kamerās, kur parasti ir karstāk, kā citās plīts daļās. Taču šamota ķieģelis ne vienmēr ir nepieciešams. Kāpēc? Augstākās temperatūras kurtuvē rodas, sadegot oglēm (1000-1200 grādi), nevis malkai (800º-900º C). Kurtuves sieniņu ķieģelis tiek sakarsēts līdz 600-700 grādiem. Tādēļ, ja plīti paredzēts ar oglēm, kurtuve obligāti jāieklāj ar šamota ķieģeli. Ja tiek plānots kurināt ar malku, kurtuvei derēs arī parastais māla pilnais ķieģelis. Vēl jo vairāk, šamota ķieģelis ir dārgāks par parasto. Citas plīts daļas, kas izvietotas tālāk no kurtuves, tiek sakarsētas daudz mazākā mērā, bet plīts ārējās virsmas tiek uzsildītas līdz 60-80 grādiem (retos gadījumos līdz 100 grādiem).

Ja plītī paredzēts apvienot šamota un parasto ķieģeli (piemēram, ja no šamota ķieģeļa tiek veidotas tikai kurtuves sienas), svarīgi ir atcerēties, ka šo divu ķieģeļu veidu siltuma izplešanās koeficienti ir dažādi - sasilšanas gaitā ķieģeli dažādi maina savus ģeometriskos izmērus. Tāpēc ir jāizvairās no šamota mūra šuvju pārklāšanos ar parastā ķieģeļa šuvēm. Nevienlīdzīgi sasilstot un neviendabīgi izplešoties, ķieģeli var sabojāt mūra integritāti, tie traucēs viens otram, veidojot plaisas. Šamota sienas jāatdala no parastā sarkanā ķieģeļa sienām, ievērojot 5 mm intervālu, kas tiek aizpildīts ar bazalta kartonu. Šamota ķieģeļu gabarīti atšķiras no parasto ķieģeļu izmēriem: 23 x 11,4 x 6,5/5,5/4,5 см (atkarībā no markas). Šie izmēri jāņem vērā, ja kurtuvi paredzēts izklāt ar šamota ķieģeli, bet pārējo plīts konstrukciju veidot no parastā. Šamota ķieģeļu mūrēšanai tiek izmantota speciālā šamota mālu java.

Plīts, krāsns un kamīna mūrēšanai nedrīkst izmantot silikāta un dobjo ķieģeli.